Ienākt
Reģistrēties
/lv
/ru
http://albumi.eu
http://albumi.lt
http://albumi.eu/fi
http://albumi.pl
http://albumi.ee
E-pasts
Parole
Atceries mani
Aizmirsu paroli
Pieslēdzies ar:
Facebook
Pasūtījumi
Galerijas
Profils
Izvēlies veidu kā parādīt albumu saviem draugiem!
Labot un pasūtīt
Nosūtīt pa e-pastu
< Iepriekšējā
Palielināt
Palielināt
Nākamā >
Vieta tekstam.
2012
Vieta tekstam.
MAMMA TĒTIS MĪĻAIS BRĀLIS
Vieta tekstam.
pa piena ceļu bērni nāk pie savas māmiņas tu ieradies no zvaigznītes un biji ļoti mazs bet tētis tevi izcēla no lielā lāča ratiem tu biji brīnumbēbītis ar mākonīšu matiem mēs mājās tevi aiznesām pa piesnigušu ielu tu biji mazs - bet pasaule tev nebija par lielu
Vieta tekstam.
Mazs kaķīt’s, mazs zaķīt’s uz ceļa satikās un brīnījās. - Kurp lēksi, zaķīti? Uz kāpostiem, kaķīti! Un tu tā lēnītēm? Uz pelītēm! Kāpostiņš čaukstēja, pelīte pīkstēja; Puisītis klausījās, sunītis ausījās. Suns pakaļ zaķīšam, Puisītis – kaķīšam, Ak, kas par riešanu, Kas par skriešanu!
Vieta tekstam.
Pa laukiem un grāvjiem tik teciņiem! Suku juku pinkainiem matiņiem! Kājiņas basas, bez apaviem! Gan zirneklītis izaudīs Priekš manis audumiņu, Un kurmītis man atnesīs No samta kažociņu. Bez diedziņiem, šuvām un āķīšiem, Visu sasienu saules stariņiem, Visu saspraužu kopā ar dadzīšiem! Ko bēdāt man kad atnāks rīts, Ko bēdāt vakariņa! Es karājos kā kukainīt's Pie puķu pakariņa.
Vieta tekstam.
Lielais pods ir liels mazais pods ir mazs Kad būs mazais podiņš liels Abi divi vārīsies Viru, viru bur bur bur – abi vārīsies Lielais strazds ir liels mazais strazds ir mazs Kad būs mazais strazdiņš liels Abi divi gaisā skries Čiru čiru čiv čiv čiv – abi gaisā skries Lielais suns ir liels mazais suns ir mazs Kad būs mazais sunīts liels Abi divi kopā ries Ņigu, ņagu vau vau vau – abi kopā ries Lielais miegs ir liels mazais miegs ir mazs Kad būs mazais miedziņš liels Abi divi gulēt ies Aijā žūžū – abi gulēt ies
Vieta tekstam.
Uz jūru pēdas pēdiņas Pa pēdām bēdas bēdiņas Brien jūrā pēdas pēdiņas Pa pēdām bēdas bēdiņas Bet apjūk bēdas bēdiņas Jo jūrā pazūd pēdiņas
Vieta tekstam.
lielais mazam draugs lielais mazo pagaida mazo sev līdzi sauc lielum lielum lielum liels izaug tas kurš mazs ne no kā ne no kā nebaidās
Vieta tekstam.
mazais lielam pasmaida mazais lielam draugs mazais lielā nebaidās jo viņš pats liels augs lielum lielum lielum liels izaug tas kurš mazs ne no kā ne no kā nebaidās
Vieta tekstam.
Pie mutes kundzes putra nāk Un abas pļāpāt sāk Jo pļukstēt šļupstēt pļeperēt Tās ļoti labi māk Kad mutes kundze pļepina Līdz ausīm putra ķepina Tiek putrai priecīgs prāts Un danco karotskāts No bļodas putra lec Tik teciņus tā tec Pa zodu lejup vien Met kūleņus un skrien Cik jautri gāja pļāpājot ar karotskātu dancojot kad izpļāpāts ir viss neviens nav paēdis
Vieta tekstam.
Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi, kas tos astoņus kustoņus pirks? Zirgs. Bet zirgam nav naudas. Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi, kas tos astoņus kustoņus pirks? Cirks. Un,kad tev nāk raudas par nabaga zirgu bez naudas,- drāzies,cik jaudas, uz cirku. Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi- tur visi astoņi ir.
Vieta tekstam.
Cik ir plati skudras soļi, Cik sver strauta gultnes oļi? Cik gan garas spāres kājas, kur ir cielaviņas mājas? Cik ir zirneklītim bērnu, cik gan mežā ligzdu pērnu? Kur ir sienāzīša stīgas, kur pa ziemu bezdelīgas? Cik ir dziļa lapsas ala, cik gan tālu debess mala? Cik ir Mežamātei gadu, cik gan dzeguzītei radu? Kas zin atbildi kaut vienu, lai ir priecīgs visu dienu!
Vieta tekstam.
Zaķēni iet meža skolā Mācīties dēt Lieldienolas. Skolā pūce — direktors, Vecais Ūpis — inspektors. Skolotāja Vista stāsta, Visu rāda, visu klāsta, Vecais Ūpis, Pūce klausās, Zaķu bērni ņipri ausās. Drīz jau jāliek eksāmens, isi ligzdā tup un sten, Izrādās — šī laba skola, Pilna ligzda saistu olu! Vai tās dēja zaķu bērni? Varbūt Pūce — direktors? Varbūt skolotāja Vista?Varbūt Ūpis — inspektors? Protams, zināt gribas jums, Bet lai tas paliek noslēpums!
Vieta tekstam.
Deviņi vīri var uzbūvēt kuģi. Deviņi puikas ar. Deviņi vīri var sagūstīt ziloni. Deviņi puikas ar. Deviņi vīri var ziloni brīvē laist. Deviņi puikas ar. Deviņi vīri, ai, cik, daudz var! Deviņi puikas ar. Deviņi vīri par puikām kļūt nevar. Deviņi puikas par vīriem var.
Vieta tekstam.
Skaties, ļaudis, re, kur cēls, Re, kur dižens iet mans dēls! Tēva lielās pastalās Pasauli viņš apbraukās. Satīs zemi kamolā, Ietīs mātes lakatā. Un ar vecās mātes brilli, Izpētīs tas debess pili. Savēr visas zvaigžņu dūjas Vectēvam pie garās nūjas. Māsai noķers mākonīšus Baltos pūku perēklīšus. Vārtus vaļā: viens divi trīs! Kur sper kāju, zeme trīs! Aiziet dēl(i)s drasādams Cepuri mākoņos cilādams
Vieta tekstam.
Mūsu pasaulei pa vidu, dzīvo Maziņš cilvēciņš un pēc sava prāta Groza laika rata sviru viņš. Spīd no viņa smiekliem saule, Un no raudām lietus līst. Bet, kad dusmojas, tad plaiksnī Zibens šautras debesīs. Kad viņš gulēt iet- ir vakars Un kad ceļas- diena klāt Cīruļi jau paspējuši Zvaigžņu druskas uzknābāt. Puķes godbijīgi klanās Kad viņš paskatās uz tām Abas roķelītes viņam pilnas Prieka atslēgām. Mūsu pasaulei pa vidu Dzīvo maziņš cilvēciņš Un ka viss ir tā kā saku Cieši pārliecināts viņš.
Vieta tekstam.
Divas mazas kājiņas, tipināt jau māk, Divas mazas rociņas, tēti apkampt māk. Māmiņai tu uzsmaidi, rokas pretīm sniedz, Ieklausies ko saka tā, visu vērā liec. Uz taviem maziem pleciņiem gadu nasta krāsies, Kad pirmais gadiņš aizritēs, tā vietā otrais stāsies.
Vieta tekstam.
Kur tu teci, gailīti mans? No rītiņa agrumā? Ciemā teku, puikas celt. No rītiņa agrumā, Celies manu,celies manu, Rolandiņ, jau gailītis nodziedāj. Necelšosi,necelšosi miedziņš nāk, no rītiņa agrumā, no rītiņa agrumā.
Vieta tekstam.
Mazā, sirmā kumeliņā Jāj pa ceļu pasaciņa. Ātri, ātri steidzas viņa, Rokā zelta pātadziņa. Jāj un jāj un neapstājas, Zemes virsū nav tai mājas. Līdz ko jaukie sapņi beidzas, Viņai projām jāaizsteidzas. Ilgi, šķiet man, projām biju; Nu es atkal ieraudzīju: Mazā, sirmā kumeliņā Jāj pa ceļu pasaciņa. Sidraboti pakaviņi, Zili puķu iemauktiņi; Pavadā kā pērles sienas Senās, mīļās bērnu dienas. Jāj un jāj un neapstājas, Zemes virsū nav tai mājas.
Vieta tekstam.
Mārīte pa roku lien, Augšup augšup viņa lien. Piesit mazās kājiņas Žviks uz savām mājiņām.
Vieta tekstam.
Lidmašīna gaisā ceļas, lidotājs pie stūres sauc: -Dodiet ceļu,dodiet ceļu! Biezputra pa gaisu brauc! Nosēdies liels ēdājs priekšā. Putra iebrauc mutē iekšā
Vieta tekstam.
Kaķīts mans, kaķīts mans, Melns ar baltām ķepiņām. Saka ņau, saka ņau, Šodien man vēl peļu nav!
Vieta tekstam.
Zaķīts mans, zaķīts mans garajāmi austiņām, Burkāniņš, kāpostiņš garausīša gardumiņš.
Vieta tekstam.
Lācīts mans, lācīts mans Pekaināmi kājiņām, Dejo dipu, dejo dapu, Dejo dipu dapu daa.
Vieta tekstam.
Ežuks mazs, ežuks labs, ežuks soļo dipu-dapu-daps.
Vieta tekstam.
Mākonītei balti svārki, Zeltītām kroiķītēm, Mākonītim puspelēki, Melniem sprogu pušķīšiem. "Nāc ar mani padejot, Skaidru debess pagalmiņu: Vējiņš pūta stabulīti, pērkons bungas rībināja." Saskrej deju skatīties melna nakts padebešu — Drūzmēdami, grūstīdami apgāž lielo lietus trauku.
Vieta tekstam.
es esmu mazais zilonis kas dusmīgs nesaprot kurš mani tur aiz deguna un neļauj paelpot uz degungala iesnas sēž un nesaka nekā kad gribu viņas projām dzīt tās ielien degunā tad sēžu pikta istabā un nesaku nekā bet iesnas skaļi runāt grib tur manā degunā apčī apčī ap-čībiņas ap-ņemiet aukstās kājiņas apčī apčī ap-čībiņas ap-sildiet aukstās kājiņas
Vieta tekstam.
zooloģiskajā dārzā zvēru un putnu daudz un tu brīdi vari tapt par jebkuru no viņiem Un es topu par zilonēnu, un tam otram zilonēnam klapēju ar snuķi pa plecu un es topu par stārķi un ilgi stāvu uz vienas kājas kā stārķis un nemaz nenogurstu et vislabāk es topu par mērkaķīti un ar asti ieķēries būra griestos šūpojos kā šūpolēs un tā es topu vēl par daudziem daudziem zvēriem līdz mamma saka: "Rolīt, laiks iet mājās!" un tad es pārtopu atkal par mīļo mazo dēliņu...
Vieta tekstam.
Rudens, rudens- ragainis vasariņu aidzinis, Viens pats vietā iesēdies, visā zemē iepleties! Tagad šis te valdīšot, pats sev malku skaldīšot Pats sev dubļus vārīšot, visus slapjus darīšot! Rudens, rudens- ragainis, rudenīgais rakaris, Rudens, rudens- ragainis, mūsu lielais blēņdaris! Nelielies, nu, Rudeni, nešķied velti ūdeni- Māsa Ziema ņiprāka, tā par Tevi stiprāka: Tavus dubļus sasaldēs, pāri grumbām sniegu sēs, Tevi projām aizslaucīs, Ziemassvētkus atvedīs!
Vieta tekstam.
Jo cāļus skaita rudenī, rudenī, Zivis dzīvo ūdenī, ūdenī! Putni lido debesīs, debesīs, Viens, divi, trīs!
Vieta tekstam.
Cāļus skaita rudenī tad, kad lapas krīt! Nemēģini mani vēl šodien pieskaitīt! Šodien es vēl neesmu pārāk pieskaitāms. Šodien es vēl esmu tāds, mazs un nezināms.
Vieta tekstam.
Ogas novāc rudenī tad, kad gatavas. Neplūc, neplūc mani vēl,esmu pārāk mazs. Šodien es vēl neesmu nogatavojies. Paskatīsimies kā rīt, kā mums rīt vēl ies! Neprasiet, lai ogas ir, kamēr ziedi zied. Neprasiet, lai saule lec, kamēr saule riet! Cāļus skaita rudenī,visam ir savs laiks. Kamēr vāra ūdeni,tikmēr ceļas tvaiks!
Vieta tekstam.
"Mamma virtuvē ģērbj maizi Sviesta svārki, siera, krekls, koša desas cepurīte! Kas par labi ģērbtu riku! Bet es gribu maizi pliku!!!
Vieta tekstam.
Garausīt's zaķīt's pa pakrēslu kurina pļaviņā pirtiņu Mēnestiņš-čigāniņš caur eglēm sāk vērties Zaķīšu māte savus bērnus ved pērties Pičiņu, pačiņu austiņām modriņi, modriņi sadzirdēt tām Pičiņu, pačiņu actiņām tāliņi, tāliņi saredzēt tām Pičiņu, pačiņu kājiņām viegliņi, viegliņi patecēt tām Strupausīt's sunīt's pa pakrēslu Savā nodabā skraida pa pļaviņu Kas gan tur miglā kūņojas, kust? To vajag zināt! to vajag just!... Nu, bērniņi, joziet, ko katrs māk! Ka negantnieks jūs nepanāk! Lai mednieks jūs nepanāk! Vau! Vau! Vau! Vau! Cibric! Cibric! Vau! Vau! Cibric! Vau! Vau! Cibric! Spudūc!
Vieta tekstam.
Viena kurpe aizdurvē - nez kur otra! Viena zeķe pagalvī - nez kur otra! Grāmatas, svārki - viss juku jukām, burtnīcas, bikses, pastmarkas, slidas, zīmuļi, nazis - viss juku jukām! Kas tas par zēnu, kas guļ te un krāc! Kas te ir apgūlies! Jautājums tāds.
Vieta tekstam.
Zaķēns mežā ezi sauc, Kur gan palicis mans draugs. Sniegi snieg un puteņo, Kā lai tagad atrod to. Vāverīte kokā smej, Velti draugu meklēt ej, Kamēr sals un kamēr sniegs, Ezim mežā ziemas miegs
Vieta tekstam.
Liņkatu, ļekatu – pilna māja ķekatu! Skatās lācis plecīgs – kurš te ir tas vecākais linkatu ļekatu – ļekat polku lēkt. Kazu bara vadītājs skatās, ar ko badīties, ļinkatu-ļekatu, mek-mek-mek. Bet velns skaļi paziņo, ka ņems mani, maziņo, ļinkatu-ļekatu, uz elli vest. Jau šī pati spēlīte ir kā īsta ellīte, ļinkatu-ļekatu — atbildu es. Ļinkatu-ļekatu — pilna māja ķekatu!
Vieta tekstam.
- Pipari, teic – vai tev nemaz būt par puķi negribas? – Pipars atteica: - Jā gan, būt par puķi gribas man! – Tā, lūk, suni mēs iestādījām dobītē. Iestādījām un tam cieši piesacījām: - Nešķurini ūsas daudz, tupi rāms un drīzāk audz! Bet, lai puķe augtu skaista, tā mazdrusciņ jāaplaista. - Pipars, padzirdējis to, sacīja: - Vai zināt, ko? Man viens darbiņš vēl stāv priekšā. – Žvikt – un krūmos iekšā.
Vieta tekstam.
Ra, ra – rabarbers. Ko tu, mazais, rausi? - Rabarberam platas ausis – Rabarberu raušu. - Ra, ra – rabarbers. Labāk nerauj, auša! - Kādēļ neraut, kādēļ ne – Vai tu neatļausi? - Atļaušu, bet rauj pie kājas, Viņam sāp – aiz ausīm... - Labi! Māmuks pārnāks mājās – Izceps gardu rausi. - Ra, ra rabarbers. Labi, ka man klausi. Zini pats, kā ir, kad bar Un – kad rauj aiz ausīm!
Vieta tekstam.
cik spēka. Kā vaigā zied tvīksme! Kāds prieks! Kāda līksme! Hallo! Heidā! Bravo! Urrā!
Vieta tekstam.
Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs . Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās, veļas.Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties. Rau, rau, kur tie iz paegļiem jau ceļas! Olektgari vīriņi, Sprīdi gari uzači, Baltu tāšu micītes, Brūnu sūnu biksītes Divi pulkos stājas; Ņirb pa gaisu kājas. Sniega vāli veļas, Skanšu kalni ceļas. Šņāc bumbas tvirtas, Plīvo matu cirtas. Klaigas un brēka: Ņemas,
Vieta tekstam.
To dzirdot, pikotāji skrien un klūp, Kur kurais patapdams: Cits paegļu pudurā, Cits koka dobumā, Cits rudzrugāju rudens aparā. Un, lielās, zaļās acis bolīdams, Un teterkāpostus tiem visiem solīdams, Lien Mežavecis atkal meža biezumā, Un atkal tukšs un kluss ir klajumā;Tik, iztraucēts no trača negantā, Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā.
Vieta tekstam.
Te rupja balss no meža malas sauc: „Tas tak par daudz! Vai tā jūs man(im) kāršat spilviņas? Un tinat tāstiņas? Un gaiņājat no mājām žagatas?... Tik blēņas jums un niekošanās rūp, - Tūlīt uz Lāču purvu lasīt lāčsūnas!”
Vieta tekstam.
Sidraba mēnestiņš Veļas pa gaisu, Sētā nāk rūķīt`s Ar dāvanu maisu. Atnāca, nolika Priekšnamā klusi Un aizgāja tālāk Uz kaimiņu pusi. Ne manīja sētnieks, Ne ierējās suns, Bet kur tas bij bijis, - Gaiši iedegās guns.
Vieta tekstam.
Kas ir ziemassvētki, Kas ir ziemassvētki? Vai tu pateikt vari, Kas ir ziemassvētki? Maza, maza eglīte, Asas asas adatas! Spoža, spoža svecīte, Karsta, karsta liesmiņa! Maza, maza dziesmiņa, Liela, liela dāvana!
Vieta tekstam.
Reiz mežā dzima eglīte Un mežā auga tā Tik slaida, skaista, zaļoksna Bij ziemā, vasarā. Dzied dziesmu viņai putenis Un miegā ieaijā, Sals sniega segā satinis, Lai nenosaltu tā. Zem eglītes mazs zaķītis Kaut bailīgs draiskuļo, Un dažu brīdi dusmīgs vilks Tai garām aizcilpo.
Vieta tekstam.
Klau, sniegs kā dzied zem ragavām Pa meža biezokņiem Tur zirdziņš kājām pinkainām Skrien sīkiem riksīšiem.
Vieta tekstam.
Velk ragaviņas bērītis, Sēž iekšā vectētiņš, Mums eglīti ir nocirtis Līdz pašai saknei viņš.
Vieta tekstam.
Tu uzposta un greznota Pie mums nu esi te, Cik daudz, daudz prieka mazajiem Tu nesi, eglīte.
Vieta tekstam.
Ziemassvētku prieks Kur lai šovakar es lieku savu Ziemassvētku prieku? Vai lai dod to kaķīšam – prieks lai sēž uz ūsām tam? Vai lai dod to sunīšam – prieks lai sēž uz astes tam? Vai lai eglītei dod viņu – manu prieka spožumiņu, lai tas mirdz uz zaļa zara un lai visiem prieku dara?
Vieta tekstam.
Visi lāči miegā, visi ezī sniegā, Visas peles alās, klusums malu malās. Zivis guļ zem ledus, bites- tur, kur medus, Brūnaliņas kūtīs, leduspuķes- rūtīs. Tikai savā kaktā- gailis augstu laktā, Dzied viņš balsī skaļā; logi, durvis vaļā. Lausks iet gar paksi- gailis tiešām traks ir! Pamodinās ļaudis, kumeliņus raudus. Tad ar basām kājām prom uz Rūķu mājām Iet viņš soli vingru prom pa ledu stingru.
Vieta tekstam.
Velc pelīte saldu miegu mazajami bērniņam! Sanesusi saldu miegu, guli pati pagalvī! Pele brauca,rati čīksta- miegu veda vezumā. Šim saujiņa, tam saujiņa, mazam visu vezumiņu
Vieta tekstam.
Mamma tevi šūpina dusi bēbīt dusi tētis sen jau aizmidzis nakts ir atnākusi miegasegu milzīgo gultai pārklājusi tomēr bēbim nenāk miegs bēbis smejas klusi tētis visu miegasegu velk uz savu pusi
Vieta tekstam.
Ko lai tev stāsta? Ko lai tev pasaka? Satikās vakarā miedziņš un pasaka. Miedziņš bij salds Un pasaka jauka, Sienāži spēlēja, Vakars bij laukā. Greizsirdis Mēnestiņš Aizmirsis Zvaigznes, Bāls un Spokains Raudzījās logā. Saskaitās abi uz mēnestiņu, Paslēpās gultā zem spilventiņa. Atkal zvaigznītes priecīgi dega, Nakts tina mēnesi mākoņa segā.....
Vieta tekstam.
Kādā jaukā vasaras vakarā Sapinās sapnītis loga aizkarā. Ārā putniņi čivina, dzied - bērniņam negribas gulēt iet. Māmiņa aizkaru aizvilka ciet, ļāva sapnītim projām iet, Un sapnītis ātri tā kā būlta paslēpās mazā bērniņa gultā. Māmiņa šūpļa dziesmu vēl dzied, bērniņam actiņas aizkrīt jau ciet, Abi kopā ar sapnīti jauko Klejos līdz rītam pasaku laukos.
priekšējais vāks
iekšējais vāks
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
32
33
34
35
36
37
38
39
40
41
42
43
44
45
46
47
48
49
50
51
52
53
54
55
56
57
58
59
60
61
62
63
64
65
66
67
68
69
70
71
72
73
74
75
76
iekšējais vāks
aizmugurējais vāks
